trešdiena, 2008. gada 6. augusts

trešdiena, kas dažiem ir otrdiena, kas Askoldiem ir vārda diena

(šitā bilde ir forša, jo es iebāzu lelli sulas pakā un tas bija nedaudz baisi) Čau! Gribēju rakstīt baigo iepazīšanās un pirmābloga runu, bet nerakstīšu. Šodien bija tik forša diena, cik forša diena var būt cilvēkam , kuram 2.5 h ir jārunā ar svešām sievietēm par higiēniskajām paketēm. Man ir pavērusies pilnīgi cita pasaule attiecībā uz šīm lietām, viņas tur veica vienu foršu eksperimentu un es atnācu mājās un arī viņu veicu un rādīju mammai un māsai un sajutos baigi gudrā. Un laikam šitā visa ietekmē es sāku apcerēt dzīvi vispār un mani sāka mākt šaubas par stringu un apspīlētu bikšu lietderību, bet daži labi un saprātīgi cilvēki mani pārliecināja, ka visas iepriekšminētās lietas tomēri ir vajadzīgas. Tad vēl es kādu laiku sēdēju ar savām cacām un Dārtu maķītī un redzēju cilvēkus, kuriem bija randiņš maķītī, randiņš maķītī bija arī vienai meitenei ar tizlu atstarotāju un rozi rokā. man nepatīk rozes. Bijām arī pasaulē labākajā veikalā - ņujōrkerā. Tur es redzēju krekliņu, kurš mani ļoti kaitināja un es teicu Ievai, ka nekad nevarētu uz viņu paskatīties, ja viņai tāds būtu. Ieva aktīvi meklēja krūšturi ar visādām "fīčām", bet es atradu krekliņu ar uzrakstu "Help me, I'm blond" Tad satikām Martu, gājām uz Origo, negriezām vēnas, nopirku matu krāsu, kamēr Marta un Dārta pirka biļetes, tad mēs nesatikāmies pie narvesena un, kamēr es gāju uz rimi, viņas bija Duni un tad mēs satikāmies ceļā no narvesena uz rimi pretī Dubļukafē, kas tagad ir arī Origo un es to iepriekš nezināju. tad es izmaksāju viņām tualeti un tad mēs pīpējām uz perona un smējāmies par visādām iesaukām. Vilcienā redzēju čali, kuru Dārta sveicināja un viņš tā skatījās uz mani, it kā gribētu sveicināt un mani arī pārņēma vēlme viņu sveicināt, bet es viņu nepasveicināju, jo sapratu, ka viņu nepazīstu un tādā garā, bet, kad kāpu ārā redzēju, kā viņš lasa aizpildītas Sudoku mīklas, vajadzēja viņu pasveicināt tomēr. Jā, un Marta man solīja , ka mēs brauksim ar Vīni uz Ķemeriem, bet tagad viņa saka, ka laikam nebrauks. Vīnis ir foršs, jo es viņu nepazīstu, bet viņam ir bārda un es nepazīstu nevienu ar bārdu un viņš varētu būt pirmais. bet sōrī , Vīni, es negribu braukt divatā ar tevi uz Ķemeriem, jo es kautrējos un mēdzu no kautrības apstāties ielas malā un bišķiņ pakautrēties un ļaut citiem tikmēr turpināt ceļu. ok, tas ir izdomāts jociņš, bet forši ir spēlēt spēli "Sētnieks un sētnieka palīgs". tas ir tā, ka Marta ar sniega šķūrējamo lāpstu šķūrē mājas sienu un es ar slotu slauku nobirušo krāsu. tad Marta izmet manis saslaucītos gružus pie kaimiņu sētas un saka, ka viņai jāiet ēst otrreiz sildīta zupa un es saku, ka iešu mājās skatīties mtv un viņas māsa lūr pa logu.

1 komentārs:

Anonīms teica...

es trakoti sasmējos, pat lasot vecus stāstus. (:
galīgi forši, priekā!