keep bleeding in love

Kamēr citi sadod pa ķirbi vai uzliek sev meteorītu, es glābju pasauli, jo kādu dienu cilvēks, kurā ritēs ~ 400 ml manu asiņu, veiks baigo revolūšn un būs pasaules karalis un visi būs laimīgi tāpēc un pa pasauli skraidīs tirkīzzili (gluži kā Žorža koris) vienradži un mazi blondi bērni zem varavīksnēm lasīs pienenes un fōnā skanēs kāda sirdi plosoša, asaru dziedzerus kairinoša dziesma ( piem. L.Reiniks "Snieg tik neprātīgi balti") Nu tas tā, par nākotni, bet tagad arī iet neslikti. Par laimi traki ōrfani dzīvo tikai Igaunijā un Halovīns ir tikai rīt, kas nozīmē, ka man šovakar nebūs jāvēro apšaubāma foršuma kostīmos tērpti cilvēki, kas uzskata, ka 31.oktobris ir Latvijas nacionālie svētki par godu vienalgakamsaistītamarneatkarībasatgūšanuvaiarīnē un ir galīgi awesome, un Brīvības piemineklim vispār vajadzētu uzmaukt galvā izgrebtu ķirbi. Šodien pateicoties feisbukam uzzināju, ka esmu tikai 10% nice, ko vispār var uztvert kā galīgu patiesību, ja pirmais testa jautājums ir Kā tev patīk kucēni? un vienīgā man kaut cik atbilstošā atbilde ir- Man patīk viņiem spert. Bet nu ok, tā kā mana kvēlākā vēlme nav dzīvot kopā ar visiem iespējamajiem dzīvnieku mazuļiem un dalīties ar viņiem visā, tad laikam var mani uzskatīt par galīgi nejauku (jeb desmitprocenītigi jauku) puppykilleru. Nū un tagad laikam ir pienācis brīdis, kad mans ieraksts izskatās pieklājīgi garš un vajag uzrakstīt kādu pamācošu frāzi vai novēlējumu lasītājiem, tad nu- veseļojieties!

homologu rinda, bļe

Nu tā. Beidzot ir pienācis brīdis, kad visudārgais saprāts pačukstēja, ka nav jēgas bloga nosaukumam būt kaut kādam hipiju lozungam, ja tā vietā var izmantot kaut ko tik ģeniālu kā joku no manas mīļākās draugiem.lv sadaļas- ''spiež ieteikt draugiem". Tā kā siers man ir ļoti aktuāls temats un nepaiet ne diena, kad es nerakstītu, neēstu vai nedomāt par viņu, veltīt blogu mūsu dzeltenajam draugam man ir liels gods.

Tātad, visbeidzot- ilgi gaidītais notikums, ko gaidījuši gan lieli gan mazi, gan dzīvnieki gan Marta Vaļuma, kas neiet skolā. Nē, tas nav World Boxing Championship 09, tas nav arī slēptās kameras video no Laura Reinika duškabīnēm, bet gan diženi raženais joks, kurš lika man vēlreiz saprast, ka savā nākotnes to do listā ir jāieraksta ne tikai Koru karu 40 vadīšana, bet arī kluba "Siers" atvēršana, un, ja jau par to sāku runāt, tad jāmin arī jauniešu pulcēšanās vieta Kvadrāts un fagotu-oboju orķestris, bet nu tagad atpakaļ pie siera: "Jo vairāk siera, jo vairāk caurumu tajā, jo vairāk caurumu, jo mazāk siera.... Tad sanāk tā, ka jo vairāk siera, jo mazāk siera? , Iesaka: Dāvids Hilmanis "

celebrate the irony

Šis ieraksts tapis pateicoties fanu neatkārtojamam atbalstam un veltīts visiem, kuri kaut reizi mūžā ir vēlējušies paņemt līdzi uz skolu sarīvētu sieru. Vai jūs zināt, kas ir dimants? Saulīt lielā gabalāāāā. Atkal ir klāt skola un Krūmiņš joprojām la retardo un Žilvinska la veca maza meitenīte. Sanāk arvien biežāk izteikt savas domas skaņu veidā (kliedzieni, visi līdzskaņi, ko zini pēc kārtas utml), rakstīt emocionālu dzeju un palikt dīvainai nepiemērotos brīžos. Tā teikt, gribas mīties un kasīties visu laiku. Un tad vēl nebeidzamās problēmas mājās- vai skatīties Dziedošās ģimenes vai Koru karus un kādēļ televīzija neciena no šoviem atkarīga cilvēka dabisko vēlmi redzēt visu un tiešraidē!!? Es ceru, ka šosvētdien Marta mani aizvedīs paskatīt korus dzīvajā, bet man tas patiks, tikai tad, ja viņa būs priecīga, nevis ar Lindatuneesinormālakotuskatiesstulbosšovuskurneviensnemākdziedāt seju. Vēl es šodien uzrakstīju pirmo špikeri šosemester. Vēl man sestdien bija kulturāla diena un superkulturālas vakariņas pie Elīnas, ka ievilkās līdz pusdienām. Vēl man bija dienas, kad man nebija internets un es izbaudīju tādas ekstrēmas lietas kā sarunas ar ģimeni, Zini vai Mini, lasīšanu, iešanu gulēt 22:30 un 2.5 h garu filmu skatīšanos ( no kurām viena par Elvisu- supernais) Vēl man sametušās daudz pumpas un es skolas ludziņā varētu tēlot mušmiri. Vēl izlēmu, ka manā topošajā klubā "Siers" skanēs tikai Deivida Haselhofa mūzika. Vēl ir tik grūti izlemt vai ēst rīsus vai griķus. Vēl jāizdomā, vai es nākotnē būšu šovu vadītājs vai cilvēks, kas pasaka, vai kāda filma ir laba/slikta/normāla.(ja nu man jāliek eksāmens pēkšņi kaut kādā rasēšanā) Vēl esiet priecīgi un ēdiet ābolu serdes, jo sēkliņās ir jods. žub. Dingo jums.

krista ir hakeris fakeris

čau, dienasgrāmati\1 mēs esam daudz meitenes un mums ir pohas un kristai ir sirdsklauves un daartai ir triisguljamaa gulta un pa televizoru ir nauda forsha belleee tiktiktiktik linda gone wild un izaarda vecriigu blje kapteinji. es esmu kalps. dazhreiz jaariskee ar draudziibu lai pateiktu labu joku es totaali shodien neseedeeshu jo uz manis grib likt kaajas priekaa\1 iedzeram + Kristai ir matos shnjabis un koola , vinja varees visu vakaru vinjus suukaat.un uz fonteinu ar riteni braukt. zin kas ir forši? forši draugi ir forši. un draugs ir tas, ar ko tu vari kopā iet uz tualeti un tīrīt zobus , kamēr viņš čurā un pēc tam redzēt kā viņš urbina degunu izlietnē un vēdina paduses mašīnā un šā vai tā uzskatīt, ka viņš ir superīgākais cilvēks pasaulē, draugs ir tas, kurš neapvainojas, ja viņu sauc par vergu vai apvaino viņa mazos tuklos pirkstus. un vēl.

Lielbritānijā noslēdzies nātru ēšanas festivāls

Lielbritānijā noslēdzies ikgadējais nātru ēšanas festivāls. Par uzvarētājiem kļuva divi briti, no kuriem katrs apēda pa 14 metriem durstīgā auga. Kāds man jau sen teica, ka ir pienācis laiks lasīt ziņas, savādāk to, kas notiek pasaulē uzzinu tikai no mammas. Tāpēc šodien iegāju tvnetā un lūk ko izlasīju! Vēl foršāk bija, kad pārlasījos un domāju, ka Lielbritānijā notika nāru ēšanas festivāls. Cik jautri tas būtu, ēst nāras.Man iet diezgan forši, beidzot ir brīvlaiks un man ir dažreiz ļoti garlaicīgi, tāpēc es skatos apmēram 2 filmas dienā + the Office, kurš man itkā baigi patīk, bet mani ļoti kaitina Maikls, tāpēc es palieku dusmīga un gribu viņam aizsūtīt sms bomb vai ķēdes vēstuli,kura jāpārsūta 18947 cilvēkiem,savādāk viņa suns aizrīsies ar plastalīnu, bet tad es saprotu, ka tas ir tikai seriāls, bet nu kamōn, kā var uztaisīt tik kaitinošu varoni. Vēl es tagad skatos visādas highschool filmas visādu gadu, viņiem agrāk bija modē vnk braukāties ar mašīnu apkārt un tā skaitījās baigā ballīte un tad uz ceļa viņi satikās un sabļāvās no mašīnām un visi brauca alkohola reibumā un benzīns tad laikam bija baigi lēts vai kā. Un tad tur ir visādi smieklīgi dialogi un vispār filmas ir foršas. Terry Fields: Pardon me, sir, but I lost my I.D. in... in a flood and I'd like to get some Old Harper, hard stuff. Would you mind buying a bottle for me? Bum at Liquor Store: Why certainly! I lost my wife, too - her name wasn't Idy, though, and it wasn't in a flood - but I know what ya... Ā, nu jā, rīt man paliek 18 gadi un tas ir traki un forši, bet nevar saprast. Un visi uztaisa no tā big deal un tāpēc man arī ir sajūta ka tas ir kkas WOW un mamma pat gribēja man pirkt jaunu kleitu.Es gribu, lai man beidzot ir forša ballīte un visi ir saģērbušies forši un ir jautri. Vispār tagad modē ir likt visādas mākslinieciskas skaistas bildes tāpēc man arī vajag būt stilīgai (Marta: 3 iemesli kāpēc man vajag aipodu: tas ir stilīgi, tas ir modīgi un visiem tāds ir): Un tagad kāda bilde, kura ir vairāk manā gaumē :DPārtī ōn, bičēz! p.s. wōw, tikko uzzināju vēl kaut ko jaunu- Deivids Haselhofs arī dzied! un vēlpietam vāciski! un Ziemassvētku dziesmas! hohoho, un Elīnai patīk kavēt stundu.

I wish I was a sentimental ornament you hung on the christmas tree

Dažreiz pat ir forši, kad Lindai nozog maku un mēs netiekam uz operu un tā vietā ejam pasēdēt Al cappuchino. Manas meitenes prot darīt tā, lai man ir prieciņš! Un es gribu, lai pie manis pienāk kāds puisis, pasaka, ka ir mans brālēns un aizved mani dzert parkā šņabi. Un vēl es gribu, lai Martai beidzot laime un prieks. Un vēl- pavasari! Nošaut sniegu. Un lai Āfrikā visas valstis sauktu par Gvinejām.

Un gulēt lielā lielā mīkstā mīkstā gultā ar baldahīnu cik ilgi gribās un tad, kad vairs negribās, piecelties un skatīties filmas un ēst augļus ar putukrējumu un tad atkal gulēt.

hipij, no tevis līst puķūdens.

Ir forši dzīvot. Ir forši iet ar Martu uz teātri un tumsā šķobīties un pilnīgā klusumā skaļi iesmieties un fotogrāfēties ar telefonu. Ir forši mūzikas stundā atklāt, ka esi vienīgais cilvēks klasē , kuram nav talants. Ir forši, kad Linda pasaka, ka man jābrauc ar visiem trolejbusiem, izņemot vienu, un es iekāpju tieši tajā vienā. Ir forši apsargu kabinetā! Ir forši samelot apsargiem par savu uzvārdu un pēc tam nenormāli baidīties. Ir forši tēlot, ka tavs tētis ir Āris, jo Āris ir mans varonis. Ir forši, ka, izejot no apsargu kabineta, pirmais , ko Āris pajautā, ir, vai mēs negribam paēst. Ir forši, kad Elīnas mamma apsaukā apsargus un saka, ka viņiem vajadzētu teikt "mammīt mīļā, lūdzu dzemdē mani atpakaļ" Ir forši teikt "uztaisi man tēju, savādāk es tevi nošaušu!" Ir forši spēlēt ar Loniju Cosmopolitenā spēli,kur no lapas jāizvēlas, ko grib. Ir forši iztēloties, ka esi iemīlējusies foršā 9klasniekā. Ir forši, kad Annija no rīta aizguļas un mēs neejam uz kori , bet bēgam no krītošiem zariem. Ir forši satikt Elīnas dubultnieci. Ir forši, ka mamma iesaka uz ballīti vilkt Lieldienu zaķa kostīmu. Ir forši būt foršam. Ir forši, ka drīz būs pavasaris. Ir forši, ka mana māsa grib braukt uz Vudstoku šaut hipijus. Ir forši. Ir.

mazā Anduļa bērnības atmiņas

Nezinu kāpēc šodien iedomājos par diviem saviem bērnības draugiem, bija tādi brāļi Bruno un Oskars. Oskars bija vecāks un viņam bērnībā bija frizūra kā stilīgiem čaļiem no 80to gadu filmām un Bruno bija jaunāks un viņa vārdā bija nosaukta viena lelle, kas man bija. viņa bija apmēram īsta bērna izmēros, tikai vēl lielāka. un varbūt, ka Bruno bija nosaukts lelles vārdā, jo, kurš bija pirmais, neatceros. Nu jā, iedomājos par viņiem un izdomāju viņus atrast supersuperīgajā portāliņā draugiem.lv ( pie reizes pārbaudot savas spējas atrast cilvēkus, kuriem labākajā gadījumā zinu tikai vārdu) Un atradu arī! Oskaram tagad ir 21 gads, viņš ir tāds ar bārdiņu, diezgan izskatīgs jaunietis, pēc albūma var redzēt, ka daudz ballējas un ceļo, pabeidzis Rv1ģ. Frizūra viņam ir visnotaļ mūsdienīga. Bruno mani kaut kā interesēja vairāk, bet viņa profilā vīlos- ne albums, ne dienasgrāmatas, ne profila info ( nu kas tas par stilīgu draugiem.lv lietotāju). Bruno tagad iespējams ir 18 vai 19 gadi (vecums arī draužos nav norādīts) un viņš mācās Rv1ģ 12. A vai B klasē (jo ir abu klašu domubiedru gurpās). Viņam ir profilbilde ar glāzi un cigareti zobos, vēl viņa brāļa albūmā redzēju bildi, kur viņš uzpilda ūdenspistoli ar Coca-colu. Domājot par abiem saviem vecajiem bērnības draugiem prātā visu laiku nāca viena bilde, kura ir no kaut kādas jubilejas, kur ir gan Oskars, gan Bruno un vēl ir kaut kāda mammas šūta rotaļu čūska spīdīgā tumšzaļā krāsā. Izdomāju, ka man ir jāatrod tā bilde un jāaizsūta Bruno (man liekas, ka ar viņu man bērnībā bija labākas attiecības). Tā nu devos rakties albumu kaudzēs un pēc apmēram stundu ilgas meklēšanas, smiešanās par bildēm un bērnības atmiņām, gribēto bildi neatradu. Toties atradu citas. Biju pavisam apņēmusies tās nosūtīt Bruno, izmantojot draugiem.lv jaunāko iespēju- sūtīt failus. Biju jau izdomājusi tekstu, ko sūtīšu. Sapratu arī to, ka pēdējoreiz iespējams tikāmies pirms 12 gadiem un pat es ar savu lielisko atmiņu neatceros nevienu mūsu kopīgo piedzīvojumu vai notikumu. Tomēr atceros viņus. Izrādās, ka draugiem.lv nepiedāvā iespēju nosūtīt failus cilvēkiem, kas nav draugu lokā. Žēl, jo uzbāzties ar ielūgumiem un nokļūt neērtā situācijā, skaidrojot, kas es esmu un , ko es no viņa gribu, nevēlējos. Tā nu izlēmu, lai ieskenētās bildes neietu zudībā, publicēšu viņas te. Un vēl es atradu supermīļu bildi ar sevi un Martu uzņemtu pirms 11 gadiem bērnudārza izlaidumā: