celebrate the irony

Šis ieraksts tapis pateicoties fanu neatkārtojamam atbalstam un veltīts visiem, kuri kaut reizi mūžā ir vēlējušies paņemt līdzi uz skolu sarīvētu sieru. Vai jūs zināt, kas ir dimants? Saulīt lielā gabalāāāā. Atkal ir klāt skola un Krūmiņš joprojām la retardo un Žilvinska la veca maza meitenīte. Sanāk arvien biežāk izteikt savas domas skaņu veidā (kliedzieni, visi līdzskaņi, ko zini pēc kārtas utml), rakstīt emocionālu dzeju un palikt dīvainai nepiemērotos brīžos. Tā teikt, gribas mīties un kasīties visu laiku. Un tad vēl nebeidzamās problēmas mājās- vai skatīties Dziedošās ģimenes vai Koru karus un kādēļ televīzija neciena no šoviem atkarīga cilvēka dabisko vēlmi redzēt visu un tiešraidē!!? Es ceru, ka šosvētdien Marta mani aizvedīs paskatīt korus dzīvajā, bet man tas patiks, tikai tad, ja viņa būs priecīga, nevis ar Lindatuneesinormālakotuskatiesstulbosšovuskurneviensnemākdziedāt seju. Vēl es šodien uzrakstīju pirmo špikeri šosemester. Vēl man sestdien bija kulturāla diena un superkulturālas vakariņas pie Elīnas, ka ievilkās līdz pusdienām. Vēl man bija dienas, kad man nebija internets un es izbaudīju tādas ekstrēmas lietas kā sarunas ar ģimeni, Zini vai Mini, lasīšanu, iešanu gulēt 22:30 un 2.5 h garu filmu skatīšanos ( no kurām viena par Elvisu- supernais) Vēl man sametušās daudz pumpas un es skolas ludziņā varētu tēlot mušmiri. Vēl izlēmu, ka manā topošajā klubā "Siers" skanēs tikai Deivida Haselhofa mūzika. Vēl ir tik grūti izlemt vai ēst rīsus vai griķus. Vēl jāizdomā, vai es nākotnē būšu šovu vadītājs vai cilvēks, kas pasaka, vai kāda filma ir laba/slikta/normāla.(ja nu man jāliek eksāmens pēkšņi kaut kādā rasēšanā) Vēl esiet priecīgi un ēdiet ābolu serdes, jo sēkliņās ir jods. žub. Dingo jums.