ceturtdiena, 2008. gada 2. oktobris

Edgars: "Linda, kā ir būt debīlākajam cilvēkam pasaulē?"

Tie nav brīnumi- tās ir neveiksmes. Viss sākās ar to, ka no rīta pamodos somu pirtī, jebšu savā istabā, kurā izrādās radiators bija nogriezts uz vismazāko un no tā var secināt, ka karstums bija manī. Tad izrādījās, ka Annija grib izmantot sava tēva pakalpojumus, un man jābrauc vienai uz skolu, un manu slikto pašsajūtu pastiprināja arī tas, ka garāmbraucoša mašīna mani nošļakstīja tā ļoti. Skolā tā vietā, lai mani pažēlotu, uz mani uzkliedza : "stulbā idiote, ko tu nāc uz skolu, paliec mājās" un tas arī nebija labi. Pēc stundām braucu pie zobārsta un protams tur man bija jāgaida 1h līdz viņa varēja mani pieņemt, līdz ar to es nevarēju braukt uz skolu palīdzēt Martai pušķot vestibilu un taisīt lapu virtenes. Sēžot rindā, mana temperatūra paaugstinājās un pašsajūta pazeminājās un , kad gāju ārā no Stomatoloģijas institūta jutos apmēram kā no rīta. Tad visugudrā es domāju braukt ar 4to autobusu uz Babīti un no Babītes mājās, bet tā kā es nezināju,kur 4tais pietur, es palaidu gar degunu vienu un nākamais nāca tik pēc pusstundas. Tā kā ļoti gribējās mājās, izlēmu paturpināt savu pieredzi ar kāpšanu autobusos, kuru maršrutu es nezinu. Šoreiz tas bija 41.autobuss ar maršrutu līdz Imantai 5, kas man protams neko neizteica. Braucu braucu un izlēmu kāpt ārā pieturā Skola, un nevienam neisaku nekad kāpt ārā pieturā Skola, jo tas nemaz nevar būt uz labu. Tātad, pieturā Skola es sapratu, ka man nav ne jausmas, kur es atrodos un kur atrodās stacija (ņemot vērā, ka neaizbraucu līdz galapunktam, iespējams, ka biju Imantā 4). Tā nu es gāju apmēram 40 minūtes pēc izjūtām uz kautkurieni un nonācu Zolitūdes stacijā un protams, ka tieši tad, kad kāpu augšā pa kalnu, pienāca vilciens un es dabūju baigi skriet, lai paspētu. Tad konduktore mani atkal neredzēja un tā gadās riktīgi bieži, kad pārbauda biļeti visiem, kas iekāpj vienā pieturā ar mani, uz mani paskatās un neko nejautā, tāpēc es domāju, ka esmu neredzama. tas būtu forši. tikpat forši cik tas, ja es neredzētu Kārli. un jā cik apskāvienu cilvēkam vajadzīgi vienā dienā? man ar 3 nepietiek.