keep bleeding in love

Kamēr citi sadod pa ķirbi vai uzliek sev meteorītu, es glābju pasauli, jo kādu dienu cilvēks, kurā ritēs ~ 400 ml manu asiņu, veiks baigo revolūšn un būs pasaules karalis un visi būs laimīgi tāpēc un pa pasauli skraidīs tirkīzzili (gluži kā Žorža koris) vienradži un mazi blondi bērni zem varavīksnēm lasīs pienenes un fōnā skanēs kāda sirdi plosoša, asaru dziedzerus kairinoša dziesma ( piem. L.Reiniks "Snieg tik neprātīgi balti") Nu tas tā, par nākotni, bet tagad arī iet neslikti. Par laimi traki ōrfani dzīvo tikai Igaunijā un Halovīns ir tikai rīt, kas nozīmē, ka man šovakar nebūs jāvēro apšaubāma foršuma kostīmos tērpti cilvēki, kas uzskata, ka 31.oktobris ir Latvijas nacionālie svētki par godu vienalgakamsaistītamarneatkarībasatgūšanuvaiarīnē un ir galīgi awesome, un Brīvības piemineklim vispār vajadzētu uzmaukt galvā izgrebtu ķirbi. Šodien pateicoties feisbukam uzzināju, ka esmu tikai 10% nice, ko vispār var uztvert kā galīgu patiesību, ja pirmais testa jautājums ir Kā tev patīk kucēni? un vienīgā man kaut cik atbilstošā atbilde ir- Man patīk viņiem spert. Bet nu ok, tā kā mana kvēlākā vēlme nav dzīvot kopā ar visiem iespējamajiem dzīvnieku mazuļiem un dalīties ar viņiem visā, tad laikam var mani uzskatīt par galīgi nejauku (jeb desmitprocenītigi jauku) puppykilleru. Nū un tagad laikam ir pienācis brīdis, kad mans ieraksts izskatās pieklājīgi garš un vajag uzrakstīt kādu pamācošu frāzi vai novēlējumu lasītājiem, tad nu- veseļojieties!