Ekstrasensu cīņas

Ja man tagad būtu bērns un es būtu aizmirsusi visus bērnu vārdus, kurus esmu sagatavojusi saviem nākotnes bērniem, es viņu nekad nesauktu par Milliju Džindžeru. Man nav ne jausmas, kur es tādu vārdu atradu/dzirdēju/redzēju, bet viņš pēkšņi uzradās manā galvā un es sapratu, ka nekad savu bērnu tā nesauktu. Kas tas vispār ir par vārdu. Izklausās kā no Harija Potera. Bet no Harija Potera es saviem bērniem dotu tikai vārdus Harijs, Rons un Hermione. Kāpēc latviešu valodas-literatūras eksāmenā nedrīkst pārspriedumu rakstīt par Hariju Poteru? Tur taču bija spēcīgi raksturi, mīlestība, nāve, sāpes, draudzība, viņu varētu izmantot pie jebkāda temata...bet nē. Indulis un Ārija bija kopā? Vai viņa bija viņa laupījums? Tie ir retoriski jautājumi. Es te čabinos litlatv pārbaudes darba iespaidā. Vispār sesija ir the most wonderful time of the year. Un vēl man ir mērķis lasīt daudz grāmatas un būt superizglītotai literatūrā, jo man tā gribās. Un es gribu pārlasīt visus Vonnegūtus un Norvēģu koku un jauno Bariko grāmatu unununun man vienmēr ir slinkums un es sēžu pie datora un 2h meklēju wallpaper'u datoram un pēc tam šā vai tā paņemu superskaistu bildi ar Džoniju no googles. Un par sniegu- man apnika! Tāpat kā man apnika egle, rūķu izstāde viesistabā un Wham!-Last Christmas. Dārta teica, ka es uzaicināju sniegu, bet tagad es gribu, lai viņš iet mājās. Man saplīsa mētelis, bikses un zābaki, tāpēc man vajag pavasari. Un žetonvakara kleitu tādu: Patiesībā man nav ko teikt, Millija Džindžere mani satrieca, bet tagad esmu nomierinājusies, tāpēc See you later alligator!