laika pleķi

21. bija mana vārda diena. Cilvēki man novēlēja: tresīt esītī, mošot fonītī, iekapāt līvītī, redzēt visskaistākās filmas, nokoļīt visideālāko nūģīti draugiem.lv, lai Scrubs sērijas nekad nebeidzas, lai sushi līst no debesīm, lai pasaules foršākie man vienmēr ir blakus, viskautko saulainu un priecīgu, lai nekad nebeidzas aveņu zapte, lai lietus nav šķērslis, lai manai glāzei apcukurotas malas un lietussargs kā senās dienās, lai pilns ar neaicinātiem cilvēkiem utt. Tikai viens cilvēks mani apsveica dzimšanas dienā! Great! Vispār vārda dienas svinēšanas tuss bija baigais, taisīju suši, mamma un māsa baidījās no milzu zirnekļa un kliedza, tad es beidzu taisīt suši un gāju cīnīties ar milzu zirnekli, bet nevarēju viņu atrast,pēc kāda laika atnāca vecmāmiņa un vectētiņš, mēs sēdējām un ēdām un tad man bija jāspēlē ģitāra un mēs sēdējām visi un dziedājām latviešu dziesmas un es dziedāju arī dažas nelatviešu, bet bija forši un vecmāmiņa stāstīja, kā jaunībā vienai krievu vecenei, kas viņai neesot ļāvusi dziedāt latviešu dziesmas, esot uzlējusi uz galvas ūdeni no balkona. Nākamajā dienā es braucu uz Rīgu meklēt audumu svārkiem kopā ar Elīnu un Anniju. Bija ļoti slikts laiks un es nožēloju, ka esmu pazaudējusi visus savus lietussargus. Vakarā apzīmēju burku, ieliku tajā svecīti un gāju uz tiltu viņu tur likt vienā rindā ar vēl daudzām. Bija forši, man patika. Vakar es saņēmu vēl apsveikumus vārda dienā : lai esi skaista un laimīga un bagāta, nosmel krējumu, lai veikali nesabrūk pēc tevis, lai elektrība nedod pa nagiem un tā. Vakar ciemos bija atnākušas manas meitenes un mēs ēdām, pīpējām, dzērām vīnu un skatījāmies filmu "Intervija ar vampīru", kas bija diezgan forša filma, bet es pusi neredzēju. Spēlējām arī Latvijas spēli un jautrojāmies. Vēlāk atnāca manas māsas vecie klasesbiedri vesels bars un man kā vienmēr, kad mājā ir pilns ar svešiem cilvēkiem, sākās satraukums un gribējās,lai viņi ātrāk iet prom, lai es visu varētu sakārtot. Vēl es uztaisīju Martai makaronus ar sieru, bet viņa viņus neapēda, tāpēc es viņai ieliku kastītē uz tusu līdz, jutos kā māmiņa un viņa viņus arī ap 3iem naktī notiesāja. Pēc tam, kad biju visu sakārtojusi, mēs ar Martu spēlējām spēli, ko mēs abas jaunībā spēlējām katra ar savu māsu- tur jāskatās reklāmas un kurš pirmais nosauks ko reklamē tā reklāma. Es smagi zaudēju, bet spēle gandrīz tikpat forša kā sētnieka un sētnieka palīga spēle. Vakarā mēs braucām pie Dārtas. Stacijā satikām Teodoru un viņš gribēja daudz runāt par breketēm un teica, ka viņam ir breketes ēdienu pārpalikumu krāsā. kūl. Pie Dārtas bija diezgan jautri un daudz cilvēki un naktī nebija kur gulēt un tāpēc mēs 3os izdomājām, ka iesim ar kājām no Babītes pie Martas, kas mums prasīja ap 2h un nogājām kādus 10 km un kājas tādas jūtamas šodien. Pie Martas es un Marta sēdējām pie datora, bet Elīna dīvainā pōzā gulēja uz krēsa un tad Marta jautāja, ko lai raksta Mārai Upmanei apsveikumā draugos un es teicu "Tik cik pasaulē ziedu, tik laimes tev vēlu" un tad bija tik stulbi, ka mēs smējāmies ļoti un es pat nevarēju paelpot. Tad kaut kad mēs gājām gulēt un cēlāmies 10os un gājām mājās un tagad es visu dienu esmu mājās, noskatījos filmu "Elvis has left the building" un viņa bija diezgan stulba, bet arī nedaudz forša, pēcāk skatījos Scrubs, kuri tomēr drīz beigsies un skarbi ir tas, ka skola ir pēc nedēļas, jā gan.