ceturtdiena, 2008. gada 28. augusts

Es nevaru draugos dienas puzli salikt naktī, kad viņa ir tikko parādījusies, jo es viņu lieku no rīta. vienmēr. tāpat es nevaru ciest pārmaiņas un dažreiz es vienkārši nevaru pierast pie tā, ka kaut kas vairs nav kā agrāk. un es nemāku savas domas paturēt pie sevis, es vispār nekam nederu un šodien es par to čīkstu kā neeļļotas durvis. un šodien es jūtos kā vientuļākais cilvēks pasaulē. vispār es tā jūtos jau krietnu laiciņu.

Nav komentāru: