Staro Rīga un staro cilvēki, staro Daugava, staro bruģis, staro debesis un mājas, staro!
beidzot arī man ir tā svētku sajūta un tā latviskuma sajūta, visi kora koncerti un dziedāšanas un lāpu gājiens un degšana par Latviju, visi cilvēki, kas ir vienoti mīlestībā pret savu tautu, viss viss šīs divas pēdējās dienas liek justies tā, itkā dzimšanas diena būtu man. un tā jau arī ir, atceries- Tu esi Latvija!
27tajā braucām uz kkādu teātri iekš Grīvas mēbelēm, kur Āris mūs atkal ieveda pa slepeno ieeju, bija forši, francūzis spēlējās ar lellēm izdomātā valodā. Pēc tam pie Elīnas skatījāmies Die hard 4, un es pārēdos tā, ka vaļājos pa zemi un nevarēju apsēsties, jo vēders gāza atpakaļ un vispār bija traki un jautri arī un es gulēju tādā lielā divguļamā gultā, kur bija tik labi, ka es varētu tur gulēt forever.
28tajā centrā satikos ar Kušķi, Dārtu un Ievu. baigi tusējām netālu no pulvertorņa, runājām par skolu un man bija auksti. pēc tam satikos ar Elīnu, Zani, Martu, Anniju, Sabīni un mēs gājām uz kino, bija lētās biļetes, uz Mamma mia. Satikām arī Valteru un Ivaru, viņi norepoja manu vārdu, ar viņiem bija Agnese Rukšāne un meitene, ar kuru es iepazinos, jo viņai bija breketes. Filma bija smieklīga, debīla, stulba un es viņu gribu redzēt vēlreiz.
29tais bija Grand Final, bijām Depo uz Old rock pārtiju, vēlāk Salt&pepper, lai kā to raksta, un vispār normāli tusējām un ar pirmo vilcienu braucām mājās un Martai pa muguru rāpoja lapsa :D
30tajā es pamodos kā vienmēr 11tos, lai gan aizgājusi gulēt biju ap 6.30. Vakarā braucu uz Balto nakti, bet aizbraucu prom, jo nebija interesanti. tajā dienā es biju braukusi gan ar pirmo, gan pēdējo vilcienu no Rīgas uz Bulduriem un man tas liekas diezgan forši.
31ajā, kas ir šodien, biju sēņot. Pēc tam uz suši. Vasara ir over. Pīs.
21. bija mana vārda diena. Cilvēki man novēlēja: tresīt esītī, mošot fonītī, iekapāt līvītī, redzēt visskaistākās filmas, nokoļīt visideālāko nūģīti draugiem.lv, lai Scrubs sērijas nekad nebeidzas, lai sushi līst no debesīm, lai pasaules foršākie man vienmēr ir blakus, viskautko saulainu un priecīgu, lai nekad nebeidzas aveņu zapte, lai lietus nav šķērslis, lai manai glāzei apcukurotas malas un lietussargs kā senās dienās, lai pilns ar neaicinātiem cilvēkiem utt. Tikai viens cilvēks mani apsveica dzimšanas dienā! Great! Vispār vārda dienas svinēšanas tuss bija baigais, taisīju suši, mamma un māsa baidījās no milzu zirnekļa un kliedza, tad es beidzu taisīt suši un gāju cīnīties ar milzu zirnekli, bet nevarēju viņu atrast,pēc kāda laika atnāca vecmāmiņa un vectētiņš, mēs sēdējām un ēdām un tad man bija jāspēlē ģitāra un mēs sēdējām visi un dziedājām latviešu dziesmas un es dziedāju arī dažas nelatviešu, bet bija forši un vecmāmiņa stāstīja, kā jaunībā vienai krievu vecenei, kas viņai neesot ļāvusi dziedāt latviešu dziesmas, esot uzlējusi uz galvas ūdeni no balkona.
Nākamajā dienā es braucu uz Rīgu meklēt audumu svārkiem kopā ar Elīnu un Anniju. Bija ļoti slikts laiks un es nožēloju, ka esmu pazaudējusi visus savus lietussargus. Vakarā apzīmēju burku, ieliku tajā svecīti un gāju uz tiltu viņu tur likt vienā rindā ar vēl daudzām. Bija forši, man patika.
Vakar es saņēmu vēl apsveikumus vārda dienā : lai esi skaista un laimīga un bagāta, nosmel krējumu, lai veikali nesabrūk pēc tevis, lai elektrība nedod pa nagiem un tā. Vakar ciemos bija atnākušas manas meitenes un mēs ēdām, pīpējām, dzērām vīnu un skatījāmies filmu "Intervija ar vampīru", kas bija diezgan forša filma, bet es pusi neredzēju. Spēlējām arī Latvijas spēli un jautrojāmies. Vēlāk atnāca manas māsas vecie klasesbiedri vesels bars un man kā vienmēr, kad mājā ir pilns ar svešiem cilvēkiem, sākās satraukums un gribējās,lai viņi ātrāk iet prom, lai es visu varētu sakārtot. Vēl es uztaisīju Martai makaronus ar sieru, bet viņa viņus neapēda, tāpēc es viņai ieliku kastītē uz tusu līdz, jutos kā māmiņa un viņa viņus arī ap 3iem naktī notiesāja. Pēc tam, kad biju visu sakārtojusi, mēs ar Martu spēlējām spēli, ko mēs abas jaunībā spēlējām katra ar savu māsu- tur jāskatās reklāmas un kurš pirmais nosauks ko reklamē tā reklāma. Es smagi zaudēju, bet spēle gandrīz tikpat forša kā sētnieka un sētnieka palīga spēle. Vakarā mēs braucām pie Dārtas. Stacijā satikām Teodoru un viņš gribēja daudz runāt par breketēm un teica, ka viņam ir breketes ēdienu pārpalikumu krāsā. kūl. Pie Dārtas bija diezgan jautri un daudz cilvēki un naktī nebija kur gulēt un tāpēc mēs 3os izdomājām, ka iesim ar kājām no Babītes pie Martas, kas mums prasīja ap 2h un nogājām kādus 10 km un kājas tādas jūtamas šodien. Pie Martas es un Marta sēdējām pie datora, bet Elīna dīvainā pōzā gulēja uz krēsa un tad Marta jautāja, ko lai raksta Mārai Upmanei apsveikumā draugos un es teicu "Tik cik pasaulē ziedu, tik laimes tev vēlu" un tad bija tik stulbi, ka mēs smējāmies ļoti un es pat nevarēju paelpot. Tad kaut kad mēs gājām gulēt un cēlāmies 10os un gājām mājās un tagad es visu dienu esmu mājās, noskatījos filmu "Elvis has left the building" un viņa bija diezgan stulba, bet arī nedaudz forša, pēcāk skatījos Scrubs, kuri tomēr drīz beigsies un skarbi ir tas, ka skola ir pēc nedēļas, jā gan.
Sāksim ar 15to.
15tais bija labs datums un bija laba diena, jā gan. Pēdējā laikā, kad man kaut kur jāiet, es visu daru pēdējā brīdī un skrienot un visu ātri darot un tas ir diezgan traki. Nu jā, 15tajā es arī tā darīju, skrēju uz vilcienu, braucu uz Zasu pēc algas, 5ls, miljonāre nudien. Pēcāk klaiņoju ar Elīnu un Aņu pa Olimpiju un gaidīju meiteni, kurai vajadzēja man iedot pakešu mapi un es biju nikna un visādos sliktos vārdos viņu saucu, bet, kad satiku, izrādījās, ka viņa ir ļoti jauka meitene un man gribējās stāvēt un runāties ar viņu ilgi. Vēlāk mēs gājām uz pasaulē labāko vietu- Kabuki, un jā, suši padara cilvēkus nežēlīgus un ļaunus :D Sēžot Kabuki, zvanīja Milda un gribēja satikties, nu tad mēs satikām viņu iekš Džī Sī jeb Gā Cē un viņa bija galīgi traka un ātri runāja un vēl tur bija Edgars, kurš nerādīja savu tetovējumu, bet es viņu šā vai tā vakar ieraudzīju un tas ir kaut kāda sieviete vai vīrietis ar gariem matiem, nu man nepatīk katrā ziņā. Tād mēs gājām uz Līvu laukumu dzert aļu un satikām Ievu un gājām uz Ņujōrkeru agēn, jo viņai vajadzēja legingus, bet mēs vnk vilkām stulbas drēbes un fočējāmies. Vēl mēs bijām arī Gerkenā, kur Elīna mērīja briesmīgākās kurpes pasaulē un mana sirds sadega neparasti, cik ļoti man gribējās tikt no turienes prom. Vakarā mēs gājām uz Vērmaņdārzu uz džeza koncertu un izrādījās, ka ne Annijai ne Elīnai džezs nepatīk, skumji, jo man patīk ļoti, nu jā, un tāpēc mēs gājām prom pie Elīnas, kur taisījām suši un dzērām vīnu un bijām smalkas un tad Āris mūs pa slepeno eju ieveda kkādā diskotēkā, kas man īpaši nepatika, bet mēs normāli tresījām un tur pat pīpētavā bija savs dīdžejs. Kad mums tur apnika, gājām dziedāt pie kanāla, tad gājām atpakaļ uz dzīvokli, skatījāmies Nacionālos dārgumus, kas, starpcitu, ir stulba filma un man nepatika, jo bija ļoti paredzama un tāda kā visas citas tāda veida filmas. Skatoties filmu ēdām saldējumu ar cepumiem un bija forši, tad es aizmigu un man bija dīvains sapnis, kurš sapnī likās foršs, bet no rīta dīvains. Vēl tajā dienā es izdomāju visādus teicienus, piemēram "Nelien manā sētiņā", kas nozīmē- nebāz degunu manās darīšanās, vai "Tas ir tik viegli kā iekurt mazu krāsniņu", kas nozīmē, ka kaut kas ir ļoti viegli.
Nākamajā dienā strādāju, tad satiku Elīnu, sēdējām Līvu laukumā dzērām alu, tad gājām uz Esplanādi,kur bija improvizācijas teātris un jā, kopš Karaliskā improvizācijas teātra, visi citi impro teātri liekas slikti, bet nu es gaidu septembri, kad noteikti aiziešu uz Hamletu, kur esot vēl foršāk.
17tajā es ar Martu apbraukāju visādas mājas, kur viņa bija atstājusi savas mantas, diezgan forša diena bija, ar Zani ilgi runājāmies pie viņas sētas un es sapratu, ka visforšāk ir sarunāties tā, pirms šķiršanās, piem. uz ielu stūriem vai vārtiņiem. Atceros, kā jaunībā uz viena stūra pie mājas stāvēju kādu stundu un runāju ar Elīnu un Martu. kūl.
Vakar bija Deep purple koncerts, kas bija riktīgi foršs un es nevarēju izšķirties, kurš grupas dalībnieks man patīk labāk, vai taustiņinstrumentālists, kas nenormāli kūl spēlēja vai arī ģitārists, kurš visu laiku smaidīja Holivudas smaidu un likās ļoti laimīgs par to, ko dara. Pēc koncerta ar Salvi braucām uz Ziepniekkalnu un mums abiem nebija ne jausmas, kur tas ir, kas tas ir un ko tas ēd, tur bija baigā ballīte ar Martu, Līvu un Līnu pie Līvas. Bija jautri, jo Līva un Līna, kad piedzerās runā tik smieklīgi. Nū, tad vienā brīdī viņas izdomāja, ka mums jāiet uz citu ballīti un tā nu mēs gājām vnk pa Ziepniekkalnu uz kaut kurieni, kur beigās izrādījās mūs neviens negrib un tad mēs gājām atpakaļ. Un vakar es atklāju , ka sliktākā vieta, kur gulēt, ir uz batuta lietus laikā. No rīta ar sieviešu intuīcijas palīdzību atradu autobusa pieturu un izdomāju,ka negribu braukt uz Centru un no centra mājās, bet gribu braukt ar 44to autobusu uz Zoļiku līdz galapunktam. Izrādās, ka līdz Zolitūdei jābrauc 40 minūtes, baigi. Bet bija forši, tagad es zinu 44tā autobusa maršrutu. Stacijā knapi paspēju uz vilcienu un nenopirku biļeti un sēdēju un izlikos , ka lasu kkādu blociņu, ko atradu somā un nenopirku biļeti. hohohō. Atbraucu mājās un aizgāju gulēt un gulēju gulēju gulēju un jutos silti un labi, tagad pamodos un skatos Scrubs, jo tas ir seriāls, ko mīlu pašlaik un man ir divas tējas krūzes un priecīgs prāts.
Vakardiena bija diezgan jauka diena, no rīta devos pārsiet roku, bet mani laipnie Bulduru dakterīši atšuva un tā nu es pa lietu devos uz Lielupi aiz nekodarīt un jutos ļoti kā rudenī, bet pa dienu palika ļoti silts un tad es vairs nezināju, kā justies. vilcienā satikos ar Elīnu, braucām uz Zasu satikt Švansi, viņai ir forša istaba un forša kastīte ar foršiem auskariem. Sēdējām pie viņas, tukšojām vermutu ar ledu un citroniem un nemaz nepamanījām, kā noreibām un tad jau bija jābrauc uz centru iet protesta gājienā par mieru Gruzijā. Pēc gājiena devāmies uz Rīgas 1. slimnīcu, kur mani neatšuva un pat sadakterēja pa brīvu, tagad man vairs nav liels dzeltens apsējs, bet ir tikai plāksteris, kas ir visnotaļ pozitīvi. Atpakaļceļā mūs nointervēja Bez tabu, jautāja, vai mēs zinām, kas ir salvija un mēs protams atbildējām, cik vien negodīgi un ticami spējām. Tad Elīna nopirka aptiekā boržomi, lai atbalstītu Gruziju, es nopirku 10 plāksterus, lai atbalstītu savu roku. Vēl mēs noziedojām krišnām, krišnu tante bija ļoti jauka, viņai patika Elīnas auskari un viņa mums iedeva krišnu saldumus un vīrakus.
Šodien man bija verī eksaiting diena, no rīta braucu uz stomataloģijas institūtu, tur man nomainīja breketēm gumijas manu nagu krāsā un tad man bija 1000 gadus jāsēž rindā, lai tiktu pie ķirurga, kurš mani patstāvīgi aizmirsa un tad man grieza lūpas saiti, ko nevarētu nosaukt par īpaši patīkamu procesu, bet nu nekas, paasiņoju mājās kādas 4 h , bet tagad viss baigi labi, māsa atveda lielo fazer šokolādi man vienai un es esmu priecīga un skatos Scrubs un ēdu.
Peace!
Yo!
Šodien ir mājas diena un man par to ir prieks un es skatos Scrubs un arī tas ir priecīgi, bet divas iepriekšējās dienas nebija manas mājas dienas nemaz. Aizvakar, 08.08.08, bija megaultratuss pie Ievas. Rīts man bija diezgan pūcīgs, jo tētis 8os no rīta iesteidzās manā istabā un modināja mani un teica, ka bija aizmirsis, bet man esot jāiet braukt ar instruktoru ar mašīnu un es biju nepriecīga, jo bija agrs un man 2h bija jāklausās, kā viņš stāstīja par to, ka māju nevar siltināt ar plutaplastu un, ka meitenes, kuras sasit krutus meršus, pēc tam strādā piespiedu darbu, pieķēdētas kkur. Pēc tam atnācu mājās un pazaudēju kreiso lēcu, kas arīdzan bija neforši. Tad mani nokaitināja darbabiedrenes un es gribēju visiem uzspridzināt galvas, bet, kad aizbraucu uz Rīgu, sāka piepildīties manis un Dārtas atklātā sakritība "slikts rīts- labs vakars". No Juglas stopējām uz Sēnīti un mūs paņēma forša mašīna ar precētu pāri, kurš ar mums vispār nerunāja. Sēnītē izkāpām un satikām Ivaru XX Brenci Vikingu Vīni, kurš mani sauca par Lindu Pārslu Dūju Vanagu Vecvagari. Viņš tur nodarbojās ar geocachingu un arī es gribēju atrast to kastīti, bet trīsreiz izložņāju trepjapakšu un neko nevarēju atrast, bet tad Dārta ielīda un atrada un mēs ierakstījāmies blociņā un ielikām savus devumus un paņēmām pretī lodi un taureni. Pēc tam mēs teicām atā Ivaram un skrējām pie Ievas. Tur mēs nokļuvām lielākajā skapī pasaulē un cacīgākajā istabā, vilkām galvā pamperus un ģērbāmies ievas drēbēs un bija jautri. vispār viss vakars bija jautrs līdz brīdim, kad es uzkritu uz malkas un pāršķēlu sev roku, nenormāli asiņoju un braucu uz slimnīcu..bet arī tad bija jautri, pirmo reizi man šuva kko un es biju vakara varone un man vairākas reizes jautāja, kā es jūtos un kā manai rokai un Dārtai arī vienu reizi paprasīja kā viņas rokai un tad bija smieklīgi. tā nu mēs dejojām un dziedājām līdz rītam, bija viens smieklīgs čalis , ko saucām par Gandžu un viņš mums stāstīja, kā nevar paiet garām gaisa atsvaidzinātājam, neiešņaucot viņu utt, smējāmies dikti, mēs bijām nakts rendžeri, jo vispār neaizgājām gulēt un runājāmies, salām un klausījāmies baigo hc. ap 8iem no rīta ar Dārtu stopējām uz centru un tur aizgājām uz slimnīcu, kur man pārsēja roku pa 3ls gabalā un mēs redzējām ārstu, kurš vairāk izskatījās pēc pacienta un man uzbrauca virsū ar to gultu uz riteņiem, uz kuras gulēja bomBzis ar maisu pie vēdera. Pēc tam mēs gājām uz Origo, kur tīrījām zobus un krāsojāmies tualetē un taisījām roltonus Narvesenā. Kad mums bija jāiet satikt Marta, sāka līt un mēs uzvilkām sarkanus lietusmēteļus un kkādi panki jautāja, vai mēs esam no planētas Zorgi. forši. vēl mēs redzējām flešmobu, kur cilvēki stāvēja pie veikala un skatījās telefonā. tad dārta gribēja kaut cilvēkiem būtu cauri lietussargi un es gribēju lai mašīna būtu apsieta ar Ziemassvētku lampiņām tā, ka nevar tikt ārā. Satikām Martu un braucām uz Mežaparku, jo viņa ir traka Prāta vētras fane. tur mēs sēdējām, gulējām, smējāmies 5h un tad laida iekšā un mēs spiedāmies un dabūjām fanu aproces un tad skrējām stāvēt pie vēlkkādiem vārtiņiem, pie kuriem nostāvējām 2.5 h , bet tad mēs skrējām iekšā īstajā fanu zonā un tikām pie pašas skatuves un tas bija tik forši! Koncerts vispār bija superkūl un asaras acīs bija tad, kad Renārs dziedāja ar Vairu un vispār viss bija tik sirsnīgi un skaisti, ka bija prieks un milzīgs prieks bija arī par Martu un Zani, kas ir nenormālas PV fanes un bija ārkārtīgi laimīgas. Mājās biju ap 2iem un izrādījās, ka neesmu gulējusi 24+12+6= 42 h un tad es ātri gāju gulēt un gulēju līdz 13.14 un priecājos, jo miegs ir prieks.
Un, kad es piecēlos, tētis teica "kamēr tu tusējies, Krievija sākusi karu ar Gruziju" un tas tiešām ir neforši. Make love not war!
Šodien bija forši. Ar Martu stopējām uz Ķemeriem. Nokļuvām tur ar 5ām mašīnām- 1. man patika vislabāk, tas bija čalis ar basām kājām, viņam mašīnā bija dziesmusvētku vējdzirnaviņas, kas griezās. bet nu viņš mūs tik līdz Dzintariem aizvizināja. 2. Martai patika vislabāk, un viņam bij kruta mašīna, viņš pats visu laiku runāja par mašīnām, skanēja the Hobos izpildījumā Don't worry, be happy un es smaidīju, jo priecīgi bija. 3. bija vectētiņš ar mazmeitu, kurai bija rōzā krelles, armijas svārki, bāli dzeltenas zeķubikses un novalkātas nike botas. 4. bija onkulis, kuram iespējams sudraba maisiņā bija cigaretes. bet varbūt nē.
Ķemeros mēs sēdējām sanatorijā, ēdām saldējumu ar īrisa konfektēm, ko bijām nopirkušas krutā Kauguru veikalā, kurā pārdod krutos enerģijas dzērienus un krutos saldējumus, bet kurā nav gotiņas. Sagaidījām Vīni un viņš bija ar daudz draudzenēm un Robertu, un vispār bija forši, jo es viņu satiku pirmo reizi tā dzīvē un viņš zināja visas manas esošās un neesošās iesaukas. Atpakaļ mēs stopējām arī, lija baigais lietus un es dziedāju I'm singing in the rain un griezos ap stabu, nu tā kā filmā. Mūs paņēma čalis, kurš runāja angliski un gribēja nokļūt jūrā un hotelī, nezinu, bet nu viņš mūs aizveda līdz Kauguriem un pēc tam izrādījās, ka viņam pašam jābrauc pretējā virzienā. Es sapratu, ka ļoti slikti komunicēju angliski. Kauguros nopirkām alu un kartupeļu plāksnītes un Marta vēl nopirka tomātu un nenopirka bulku ar vist., tad mēs sēdējām autobusa pieturā un ēdām un dzērām un cilvēki mūs vēroja un bija baigi jautri. Tad mūsu vietā atnāca kkādi vietējie ar alu un zivīm un mēs sākām stopēt tālāk un viņi ļoti priecājās, kad mūs paņēma un mēs arī priecājāmies, jo mūs aizveda no Kauguriem līdz pašiem Bulduriem onkulis ar bēšu kreklu, bēšu jaku uz pakaramā, bēšiem krēslu pārvalkiem un tur viss bija tik bēšs, ka ārprāts un zemē mētājās vīns un Shweps (kā to raksta?) ar toniku un es domāju ka viņš brauc uz viesībām, bet viņam kājās bija treniņbikses. Tad mēs Bulduros pačurājām pie sveša pagalma aiz svešas mašīnas, jo stulbie Hesīša darbinieki domā, ka mums nav kur likt 20 snt. un mēs ļoti gribam maksāt par viņu tualetēm. Hesītī mēs paēdām briesmīgi sliktu pārtiku un pirmoreiz pīpējām uz tāda ķipa balkoniņa, tad mēs gājām mājās un es priecājos, bet Marta bēdājās par to, ka es dzīvoju tik tuvu tai vietai.
Forši! Kūl!
(šitā bilde ir forša, jo es iebāzu lelli sulas pakā un tas bija nedaudz baisi)
Čau! Gribēju rakstīt baigo iepazīšanās un pirmābloga runu, bet nerakstīšu.
Šodien bija tik forša diena, cik forša diena var būt cilvēkam , kuram 2.5 h ir jārunā ar svešām sievietēm par higiēniskajām paketēm. Man ir pavērusies pilnīgi cita pasaule attiecībā uz šīm lietām, viņas tur veica vienu foršu eksperimentu un es atnācu mājās un arī viņu veicu un rādīju mammai un māsai un sajutos baigi gudrā. Un laikam šitā visa ietekmē es sāku apcerēt dzīvi vispār un mani sāka mākt šaubas par stringu un apspīlētu bikšu lietderību, bet daži labi un saprātīgi cilvēki mani pārliecināja, ka visas iepriekšminētās lietas tomēri ir vajadzīgas.
Tad vēl es kādu laiku sēdēju ar savām cacām un Dārtu maķītī un redzēju cilvēkus, kuriem bija randiņš maķītī, randiņš maķītī bija arī vienai meitenei ar tizlu atstarotāju un rozi rokā. man nepatīk rozes.
Bijām arī pasaulē labākajā veikalā - ņujōrkerā. Tur es redzēju krekliņu, kurš mani ļoti kaitināja un es teicu Ievai, ka nekad nevarētu uz viņu paskatīties, ja viņai tāds būtu. Ieva aktīvi meklēja krūšturi ar visādām "fīčām", bet es atradu krekliņu ar uzrakstu "Help me, I'm blond"
Tad satikām Martu, gājām uz Origo, negriezām vēnas, nopirku matu krāsu, kamēr Marta un Dārta pirka biļetes, tad mēs nesatikāmies pie narvesena un, kamēr es gāju uz rimi, viņas bija Duni un tad mēs satikāmies ceļā no narvesena uz rimi pretī Dubļukafē, kas tagad ir arī Origo un es to iepriekš nezināju. tad es izmaksāju viņām tualeti un tad mēs pīpējām uz perona un smējāmies par visādām iesaukām. Vilcienā redzēju čali, kuru Dārta sveicināja un viņš tā skatījās uz mani, it kā gribētu sveicināt un mani arī pārņēma vēlme viņu sveicināt, bet es viņu nepasveicināju, jo sapratu, ka viņu nepazīstu un tādā garā, bet, kad kāpu ārā redzēju, kā viņš lasa aizpildītas Sudoku mīklas, vajadzēja viņu pasveicināt tomēr.
Jā, un Marta man solīja , ka mēs brauksim ar Vīni uz Ķemeriem, bet tagad viņa saka, ka laikam nebrauks. Vīnis ir foršs, jo es viņu nepazīstu, bet viņam ir bārda un es nepazīstu nevienu ar bārdu un viņš varētu būt pirmais. bet sōrī , Vīni, es negribu braukt divatā ar tevi uz Ķemeriem, jo es kautrējos un mēdzu no kautrības apstāties ielas malā un bišķiņ pakautrēties un ļaut citiem tikmēr turpināt ceļu. ok, tas ir izdomāts jociņš, bet forši ir spēlēt spēli "Sētnieks un sētnieka palīgs". tas ir tā, ka Marta ar sniega šķūrējamo lāpstu šķūrē mājas sienu un es ar slotu slauku nobirušo krāsu. tad Marta izmet manis saslaucītos gružus pie kaimiņu sētas un saka, ka viņai jāiet ēst otrreiz sildīta zupa un es saku, ka iešu mājās skatīties mtv un viņas māsa lūr pa logu.
